īpašībaB1
lietvārds/ˈiːpaʃiːba/4. deklinācija · sieviešu
Skaidrojums
Tas, kas, piemītot priekšmetam vai parādībai, nosaka to atšķirību no citiem priekšmetiem un parādībām vai līdzību ar tiem un izpaužas mijiedarbībā ar citiem priekšmetiem vai parādībām.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | īpašība | īpašības |
| Ģenitīvs | īpašības | īpašību |
| Datīvs | īpašībai | īpašībām |
| Akuzatīvs | īpašību | īpašības |
| Lokatīvs | īpašībā | īpašībās |
| Vokatīvs | īpašība / īpašīb | īpašības |
Tulkojumi
- Englishproperty, quality, trait
- Русскийсвойство, качество
- Українськавластивість, якість
- Lietuviųsavybė