žilbinātC2
verb/ʒˈillbinaːt/
Translation
to dazzle, to blind
Definition
To cause, to be the reason that (in people or animals) the ability to see clearly is lost or weakened (of bright light, a vivid color, an object lit by bright light, etc.).
Latvian original
Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | žilbinu | žilbinām |
| 2nd person | žilbini | žilbināt |
| 3rd person | žilbina | žilbina |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | žilbināju | žilbinājām |
| 2nd person | žilbināji | žilbinājāt |
| 3rd person | žilbināja | žilbināja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | žilbināšu | žilbināsim |
| 2nd person | žilbināsi | žilbināsiet / žilbināsit |
| 3rd person | žilbinās | žilbinās |
- Infinitivežilbināt
- Imperativežilbini
- Imperativežilbiniet
Translations
- Русскийслепить, ослеплять
- Українськасліпити, засліплювати
- Lietuviųakinti, žilbinti