aizgūtC2
darbības vārds/ˈaizɡuːt/
Skaidrojums
Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | aizgūstu | aizgūstam |
| 2. persona | aizgūsti | aizgūstat |
| 3. persona | aizgūst | aizgūst |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | aizguvu | aizguvām |
| 2. persona | aizguvi | aizguvāt |
| 3. persona | aizguva | aizguva |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | aizgūšu | aizgūsim |
| 2. persona | aizgūsi | aizgūsiet / aizgūsit |
| 3. persona | aizgūs | aizgūs |
- Nenoteiksmeaizgūt
- Pavēles izteiksmeaizgūsti
- Pavēles izteiksmeaizgūstiet
Tulkojumi
- Englishto borrow, to adopt
- Русскийпозаимствовать, перенять
- Українськазапозичити
- Lietuviųpasiskolinti, perimti