apņēmībaC1
noun/ˈapɲeːmiːba/4. declension · feminine
Translation
determination, resolve
Definition
A character trait, a manner of a person's conduct and behaviour --> resolute.
Latvian original
Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> apņēmīgs.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | apņēmība | apņēmības |
| Genitive | apņēmības | apņēmību |
| Dative | apņēmībai | apņēmībām |
| Accusative | apņēmību | apņēmības |
| Locative | apņēmībā | apņēmībās |
| Vocative | apņēmība / apņēmīb | apņēmības |
Translations
- Русскийрешимость, решительность
- Українськарішучість, наполегливість
- Lietuviųryžtas, ryžtingumas