apstiprinājumsC1
существительное/ˈapstiprinaːjums/1. склонение · мужской
Перевод
подтверждение
Определение
Доказательство, факт, а также официальный документ, подтверждающий (что-либо).
Оригинал на латышском
Pierādījums, fakts, arī oficiāls dokuments, kas apstiprina (ko).
Словоформы
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| Именительный | apstiprinājums | apstiprinājumi |
| Родительный | apstiprinājuma | apstiprinājumu |
| Дательный | apstiprinājumam | apstiprinājumiem |
| Винительный | apstiprinājumu | apstiprinājumus |
| Местный | apstiprinājumā | apstiprinājumos |
| Звательный | apstiprinājum | apstiprinājumi |
Переводы
- Englishconfirmation, approval
- Українськапідтвердження
- Lietuviųpatvirtinimas