atzarojumsC2
lietvārds/ˈatzaruojums/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Tas, kas izvirzās, izveidojas, aizstiepjas uz sāniem, malām (no kā galvenā).
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | atzarojums | atzarojumi |
| Ģenitīvs | atzarojuma | atzarojumu |
| Datīvs | atzarojumam | atzarojumiem |
| Akuzatīvs | atzarojumu | atzarojumus |
| Lokatīvs | atzarojumā | atzarojumos |
| Vokatīvs | atzarojum | atzarojumi |
Tulkojumi
- Englishbranch, offshoot, branching
- Русскийответвление
- Українськавідгалуження
- Lietuviųatšaka