bļautC1
verb/bʎˈaut/
Translation
to yell, to bawl
Definition
To shout, to speak loudly (often in an altered voice).
Latvian original
Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī).
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | bļauju | bļaujam |
| 2nd person | bļauj | bļaujat |
| 3rd person | bļauj | bļauj |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | bļāvu | bļāvām |
| 2nd person | bļāvi | bļāvāt |
| 3rd person | bļāva | bļāva |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | bļaušu | bļausim |
| 2nd person | bļausi | bļausiet / bļausit |
| 3rd person | bļaus | bļaus |
- Infinitivebļaut
- Imperativebļauj
- Imperativebļaujiet
Translations
- Русскийорать, вопить
- Українськагорлати, репетувати
- Lietuviųrėkti, bliauti