briesmoneC2
noun/brˈiesmuone/5. declension · feminine
Translation
monster (f.), fiend (f.)
Definition
A monster.
Latvian original
Briesmonis.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | briesmone | briesmones |
| Genitive | briesmones | briesmoņu |
| Dative | briesmonei | briesmonēm |
| Accusative | briesmoni | briesmones |
| Locative | briesmonē | briesmonēs |
| Vocative | briesmone / briesmon | briesmones |
Translations
- Русскийчудовище, монстр (ж.)
- Українськачудовисько, потвора
- Lietuviųpabaisa