burtnieksC2
noun/bˈurtnieks/1. declension · masculine
Translation
sorcerer, wizard
Definition
One versed in written characters in antiquity; also a soothsayer.
Latvian original
Rakstu zīmju pratējs senatnē; arī pareģis.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | burtnieks | burtnieki |
| Genitive | burtnieka | burtnieku |
| Dative | burtniekam | burtniekiem |
| Accusative | burtnieku | burtniekus |
| Locative | burtniekā | burtniekos |
| Vocative | burtniek | burtnieki |
Translations
- Русскийчародей, волшебник
- Українськачарівник, чаклун
- Lietuviųburtininkas