cēlonisB2
lietvārds/t͡sˈeːluonis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Parādība, kas nepieciešami rada, izraisa citu parādību, ir tās pamatā.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | cēlonis | cēloņi |
| Ģenitīvs | cēloņa | cēloņu |
| Datīvs | cēlonim | cēloņiem |
| Akuzatīvs | cēloni | cēloņus |
| Lokatīvs | cēlonī | cēloņos |
| Vokatīvs | cēloni | cēloņi |
Tulkojumi
- Englishcause, reason
- Русскийпричина
- Українськапричина
- Lietuviųpriežastis