ceļgalsC1
lietvārds/t͡sˈeʎɡals/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājas locītavas priekšējā, vairāk izvirzītā daļa; arī celis.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | ceļgals | ceļgali |
| Ģenitīvs | ceļgala | ceļgalu |
| Datīvs | ceļgalam | ceļgaliem |
| Akuzatīvs | ceļgalu | ceļgalus |
| Lokatīvs | ceļgalā | ceļgalos |
| Vokatīvs | ceļgal | ceļgali |
Tulkojumi
- Englishknee
- Русскийколено
- Українськаколіно
- Lietuviųkelis