dievlūdzējsC2

noun/dˈieʋluːdzeːjs/1. declension · masculine

Translation

worshipper, praying mantis

Ticīgs cilvēks, kas pielūdz dievu baznīcā vai citā par svētu uzlūkotā vietā.

A believer who worships God in a church or in another place regarded as sacred.

sg.pl.
Ndievlūdzējsdievlūdzēji
Ģdievlūdzējadievlūdzēju
Ddievlūdzējamdievlūdzējiem
Adievlūdzējudievlūdzējus
Ldievlūdzējādievlūdzējos
Vdievlūdzējdievlūdzēji
  • Русскиймолящийся, богомол
  • Українськамолільник, богомол
  • Lietuviųmaldininkas, maldininkė (vabzdys)
We use cookies only to remember your language and display preferences.