gēnsB2
lietvārds/ɡˈæːns/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | gēns | gēni |
| Ģenitīvs | gēna | gēnu |
| Datīvs | gēnam | gēniem |
| Akuzatīvs | gēnu | gēnus |
| Lokatīvs | gēnā | gēnos |
| Vokatīvs | gēn | gēni |
Tulkojumi
- Englishgene
- Русскийген
- Українськаген
- Lietuviųgenas