gailētC2
verb/ɡˈaileːt/
Translation
to glow, to smoulder
Definition
To radiate a reddish light (usually of coals); to glow.
Latvian original
Izstarot sārtu gaismu (parasti par oglēm); kvēlot.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | gailu / gailēju | gailam / gailējam |
| 2nd person | gaili / gailē | gailat / gailējat |
| 3rd person | gail / gailē | gail / gailē |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | gailēju | gailējām |
| 2nd person | gailēji | gailējāt |
| 3rd person | gailēja | gailēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | gailēšu | gailēsim |
| 2nd person | gailēsi | gailēsiet / gailēsit |
| 3rd person | gailēs | gailēs |
- Infinitivegailēt
- Imperativegaili
- Imperativegailē
- Imperativegailiet
- Imperativegailējiet
Translations
- Русскийтлеть, рдеть
- Українськатліти, жевріти
- Lietuviųrusenti, žėrėti