ienaidnieksB2
lietvārds/ˈieːnaidnieks/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | ienaidnieks | ienaidnieki |
| Ģenitīvs | ienaidnieka | ienaidnieku |
| Datīvs | ienaidniekam | ienaidniekiem |
| Akuzatīvs | ienaidnieku | ienaidniekus |
| Lokatīvs | ienaidniekā | ienaidniekos |
| Vokatīvs | ienaidniek | ienaidnieki |
Tulkojumi
- Englishenemy, foe
- Русскийвраг, противник
- Українськаворог, противник
- Lietuviųpriešas