inspektorsB2
lietvārds/ˈinspektoːrs/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | inspektors | inspektori |
| Ģenitīvs | inspektora | inspektoru |
| Datīvs | inspektoram | inspektoriem |
| Akuzatīvs | inspektoru | inspektorus |
| Lokatīvs | inspektorā | inspektoros |
| Vokatīvs | inspektor | inspektori |
Tulkojumi
- Englishinspector
- Русскийинспектор
- Українськаінспектор
- Lietuviųinspektorius