izgaisinātC2
verb/ˈizɡaisinaːt/
Translation
to dispel, to dissipate
Definition
To cause, to be the cause that (a psychological or physiological state) completely ceases.
Latvian original
Panākt, būt par cēloni, ka pilnīgi izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izgaisinu | izgaisinām |
| 2nd person | izgaisini | izgaisināt |
| 3rd person | izgaisina | izgaisina |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izgaisināju | izgaisinājām |
| 2nd person | izgaisināji | izgaisinājāt |
| 3rd person | izgaisināja | izgaisināja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izgaisināšu | izgaisināsim |
| 2nd person | izgaisināsi | izgaisināsiet / izgaisināsit |
| 3rd person | izgaisinās | izgaisinās |
- Infinitiveizgaisināt
- Imperativeizgaisini
- Imperativeizgaisiniet
Translations
- Русскийразвеять, рассеять
- Українськарозвіяти, розсіяти
- Lietuviųišsklaidyti, išblaškyti