izgarojumsC2
lietvārds/ˈizɡaruojums/1. deklinācija · vīriešu
Tvaiki vai gāzveida viela, kas izdalās, iztvaikojot kādam šķidrumam vai vielai.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | izgarojums | izgarojumi |
| Ģ | izgarojuma | izgarojumu |
| D | izgarojumam | izgarojumiem |
| A | izgarojumu | izgarojumus |
| L | izgarojumā | izgarojumos |
| V | izgarojum | izgarojumi |
- Englishvapor, exhalation, fume
- Русскийиспарение
- Українськавипар
- Lietuviųišgaravimas, garai
Uzbūveizgarojums· gar
atvasināts no izgarot