izkārtotiesC2
verb/ˈizkaːrtuoties/
Translation
to arrange oneself, to sort out
Definition
To arrange themselves in a certain order, manner (of people or animals).
Latvian original
Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izkārtojos | izkārtojamies |
| 2nd person | izkārtojies | izkārtojaties |
| 3rd person | izkārtojas | izkārtojas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izkārtojos | izkārtojāmies |
| 2nd person | izkārtojies | izkārtojāties |
| 3rd person | izkārtojās | izkārtojās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izkārtošos | izkārtosimies |
| 2nd person | izkārtosies | izkārtosieties / izkārtosities |
| 3rd person | izkārtosies | izkārtosies |
- Infinitiveizkārtoties
- Imperativeizkārtojies
- Imperativeizkārtojieties
Translations
- Русскийразместиться, уладиться
- Українськарозміститися, владнатися
- Lietuviųišsidėstyti, susitvarkyti