izklaidētiesC2
verb/ˈizklaideːties/
Translation
to have fun, to amuse oneself
Definition
Refl. --> to distract, amuse (1).
Latvian original
Refl. --> izklaidēt(1).
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izklaidējos | izklaidējamies |
| 2nd person | izklaidējies | izklaidējaties |
| 3rd person | izklaidējas | izklaidējas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izklaidējos | izklaidējāmies |
| 2nd person | izklaidējies | izklaidējāties |
| 3rd person | izklaidējās | izklaidējās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izklaidēšos | izklaidēsimies |
| 2nd person | izklaidēsies | izklaidēsieties / izklaidēsities |
| 3rd person | izklaidēsies | izklaidēsies |
- Infinitiveizklaidēties
- Imperativeizklaidējies
- Imperativeizklaidējieties
Translations
- Русскийразвлекаться
- Українськарозважатися
- Lietuviųpramogauti, linksmintis