izmisumsB2
noun/ˈizmisums/1. declension · masculine
Translation
despair
Definition
A psychological (emotional) state characterized by complete hopelessness, the inability to reason sensibly and act purposefully.
Latvian original
Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | izmisums | izmisumi |
| Genitive | izmisuma | izmisumu |
| Dative | izmisumam | izmisumiem |
| Accusative | izmisumu | izmisumus |
| Locative | izmisumā | izmisumos |
| Vocative | izmisum | izmisumi |
Translations
- Русскийотчаяние
- Українськавідчай
- Lietuviųneviltis