izolētiesC2
verb/ˈizoleːties/
Translation
to isolate oneself
Definition
Refl. --> to isolate (2); to seclude oneself, set oneself apart, separate oneself.
Latvian original
Refl. --> izolēt (2); nošķirties, norobežoties, atdalīties.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izolējos | izolējamies |
| 2nd person | izolējies | izolējaties |
| 3rd person | izolējas | izolējas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izolējos | izolējāmies |
| 2nd person | izolējies | izolējāties |
| 3rd person | izolējās | izolējās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izolēšos | izolēsimies |
| 2nd person | izolēsies | izolēsieties / izolēsities |
| 3rd person | izolēsies | izolēsies |
- Infinitiveizolēties
- Imperativeizolējies
- Imperativeizolējieties
Translations
- Русскийизолироваться, обособиться
- Українськаізолюватися, відокремитися
- Lietuviųizoliuotis, atsiriboti