izpratneB1
lietvārds/ˈizpratne/5. deklinācija · sieviešu
Skaidrojums
Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | izpratne | izpratnes |
| Ģenitīvs | izpratnes | izpratņu |
| Datīvs | izpratnei | izpratnēm |
| Akuzatīvs | izpratni | izpratnes |
| Lokatīvs | izpratnē | izpratnēs |
| Vokatīvs | izpratne / izpratn | izpratnes |
Tulkojumi
- Englishunderstanding, comprehension
- Русскийпонимание
- Українськарозуміння
- Lietuviųsupratimas