izrakņātC2
verb/ˈizrakɲaːt/
Translation
to dig up, to rummage through
Definition
To make uneven all over by digging, also to spoil.
Latvian original
Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izrakņāju | izrakņājam |
| 2nd person | izrakņā | izrakņājat |
| 3rd person | izrakņā | izrakņā |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izrakņāju | izrakņājām |
| 2nd person | izrakņāji | izrakņājāt |
| 3rd person | izrakņāja | izrakņāja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izrakņāšu | izrakņāsim |
| 2nd person | izrakņāsi | izrakņāsiet / izrakņāsit |
| 3rd person | izrakņās | izrakņās |
- Infinitiveizrakņāt
- Imperativeizrakņā
- Imperativeizrakņājiet
Translations
- Русскийперерыть, разрыть
- Українськаперерити, розрити
- Lietuviųišrausti, išknaisioti