izsacītB2
verb/ˈizsat͡siːt/
Translation
to express, to utter
Definition
To express in speech (some thought, fact, etc.); to state (1).
Latvian original
Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izteikt (1).
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izsaku | izsakām |
| 2nd person | izsaki | izsakāt |
| 3rd person | izsaka | izsaka |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izsacīju | izsacījām |
| 2nd person | izsacīji | izsacījāt |
| 3rd person | izsacīja | izsacīja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | izsacīšu | izsacīsim |
| 2nd person | izsacīsi | izsacīsiet / izsacīsit |
| 3rd person | izsacīs | izsacīs |
- Infinitiveizsacīt
- Imperativeizsaki
- Imperativeizsakiet
Translations
- Русскийвыразить, высказать
- Українськависловити
- Lietuviųišreikšti, išsakyti