iztaujātC2
verb/ˈiztaujaːt/
Translation
to question, to interrogate
Izjautāt.
To question, interrogate.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | iztaujāju | iztaujājam |
| 2. | iztaujā | iztaujājat |
| 3. | iztaujā | iztaujā |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | iztaujāju | iztaujājām |
| 2. | iztaujāji | iztaujājāt |
| 3. | iztaujāja | iztaujāja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | iztaujāšu | iztaujāsim |
| 2. | iztaujāsi | iztaujāsiet / iztaujāsit |
| 3. | iztaujās | iztaujās |
- Infinitiveiztaujāt
- Imperativeiztaujā
- Imperativeiztaujājiet
- Русскийрасспросить, допросить
- Українськарозпитати, допитати
- Lietuviųišklausinėti
- izjautātto question