izvaicātC2
verb/ˈizʋait͡saːt/
Translation
to question, to interrogate
Izjautāt.
To question, interrogate.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izvaicāju | izvaicājam |
| 2. | izvaicā | izvaicājat |
| 3. | izvaicā | izvaicā |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izvaicāju | izvaicājām |
| 2. | izvaicāji | izvaicājāt |
| 3. | izvaicāja | izvaicāja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izvaicāšu | izvaicāsim |
| 2. | izvaicāsi | izvaicāsiet / izvaicāsit |
| 3. | izvaicās | izvaicās |
- Infinitiveizvaicāt
- Imperativeizvaicā
- Imperativeizvaicājiet
- Русскийрасспросить, допросить
- Українськарозпитати, допитати
- Lietuviųišklausinėti, apklausti
- izjautātto question