juniorsB2
lietvārds/jˈunioːrs/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu; jaunākais.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | juniors | juniori |
| Ģenitīvs | juniora | junioru |
| Datīvs | junioram | junioriem |
| Akuzatīvs | junioru | juniorus |
| Lokatīvs | juniorā | junioros |
| Vokatīvs | junior | juniori |
Tulkojumi
- Englishjunior
- Русскийюниор
- Українськаюніор
- Lietuviųjaunius, jaunimas