kārtībaA1
daiktavardis/kˈaːrtiːba/4. linksniuotė · moteriškoji
Vertimas
tvarka
Apibrėžimas
Būsena (ko nors, pavyzdžiui, daikto, patalpos, vietos), kai (tai) yra tvarkinga; priešingybė: netvarka.
Originalas latviškai
Stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs; pretstats: nekārtība.
Formos
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| Vardininkas | kārtība | kārtības |
| Kilmininkas | kārtības | kārtību |
| Naudininkas | kārtībai | kārtībām |
| Galininkas | kārtību | kārtības |
| Vietininkas | kārtībā | kārtībās |
| Šauksmininkas | kārtība / kārtīb | kārtības |
Vertimai
- Englishorder, procedure
- Русскийпорядок
- Українськапорядок