kašķētiesC2
verb/kˈaʃceːties/
Translation
to bicker, to squabble
Definition
To quarrel, to argue.
Latvian original
Ķildoties, strīdēties.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | kašķējos | kašķējamies |
| 2nd person | kašķējies | kašķējaties |
| 3rd person | kašķējas | kašķējas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | kašķējos | kašķējāmies |
| 2nd person | kašķējies | kašķējāties |
| 3rd person | kašķējās | kašķējās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | kašķēšos | kašķēsimies |
| 2nd person | kašķēsies | kašķēsieties / kašķēsities |
| 3rd person | kašķēsies | kašķēsies |
- Infinitivekašķēties
- Imperativekašķējies
- Imperativekašķējieties
Translations
- Русскийпрепираться, ссориться
- Українськасваритися, чубитися
- Lietuviųpyktis, vaidytis
Synonyms
ķildotiesstrīdēties