kaimiņšB1
lietvārds/kˈaimiɲʃ/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.); cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | kaimiņš | kaimiņi |
| Ģenitīvs | kaimiņa | kaimiņu |
| Datīvs | kaimiņam | kaimiņiem |
| Akuzatīvs | kaimiņu | kaimiņus |
| Lokatīvs | kaimiņā | kaimiņos |
| Vokatīvs | kaimiņ | kaimiņi |
Tulkojumi
- Englishneighbour
- Русскийсосед
- Українськасусід
- Lietuviųkaimynas