kalnsA2
lietvārds/kˈallns/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem); nozīmīgs paugurs (piemēram, pēc augstuma).
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | kalns | kalni |
| Ģenitīvs | kalna | kalnu |
| Datīvs | kalnam | kalniem |
| Akuzatīvs | kalnu | kalnus |
| Lokatīvs | kalnā | kalnos |
| Vokatīvs | kaln | kalni |
Tulkojumi
- Englishmountain, hill
- Русскийгора
- Українськагора
- Lietuviųkalnas