karalisB1
lietvārds/kˈaralis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Monarhs; šī monarha tituls.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | karalis | karaļi |
| Ģenitīvs | karaļa | karaļu |
| Datīvs | karalim | karaļiem |
| Akuzatīvs | karali | karaļus |
| Lokatīvs | karalī | karaļos |
| Vokatīvs | karali | karaļi |
Tulkojumi
- Englishking
- Русскийкороль
- Українськакороль
- Lietuviųkaralius