kavēklisC2
lietvārds/kˈaʋeːklis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Tas, kas kavē (1); traucēklis, šķērslis.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | kavēklis | kavēkļi |
| Ģenitīvs | kavēkļa | kavēkļu |
| Datīvs | kavēklim | kavēkļiem |
| Akuzatīvs | kavēkli | kavēkļus |
| Lokatīvs | kavēklī | kavēkļos |
| Vokatīvs | kavēkli | kavēkļi |
Tulkojumi
- Englishobstacle, hindrance
- Русскийпрепятствие, помеха
- Українськаперешкода, завада
- Lietuviųkliūtis, trukdis