klaidonisC2
lietvārds/klˈaiduonis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | klaidonis | klaidoņi |
| Ģenitīvs | klaidoņa | klaidoņu |
| Datīvs | klaidonim | klaidoņiem |
| Akuzatīvs | klaidoni | klaidoņus |
| Lokatīvs | klaidonī | klaidoņos |
| Vokatīvs | klaidoni | klaidoņi |
Tulkojumi
- Englishvagrant, tramp
- Русскийбродяга, скиталец
- Українськаволоцюга, блукач
- Lietuviųvalkata, klajūnas