krāptC2
verb/krˈaːpt/
Translation
to cheat, to deceive
Definition
To deceive, mislead (someone) in order to obtain material gain for oneself.
Latvian original
Mānīt, maldināt (kādu), lai iegūtu sev materiālu labumu.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | krāpju | krāpjam |
| 2nd person | krāp | krāpjat |
| 3rd person | krāpj | krāpj |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | krāpu | krāpām |
| 2nd person | krāpi | krāpāt |
| 3rd person | krāpa | krāpa |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | krāpšu | krāpsim |
| 2nd person | krāpsi | krāpsiet / krāpsit |
| 3rd person | krāps | krāps |
- Infinitivekrāpt
- Imperativekrāp
- Imperativekrāpiet
Translations
- Русскийобманывать, мошенничать
- Українськаобманювати, шахраювати
- Lietuviųapgaudinėti, sukčiauti