labvēlisC2
lietvārds/lˈabʋeːlis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Tāds, kas izturas labvēlīgi, arī labsirdīgi pret kādu.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | labvēlis | labvēļi |
| Ģenitīvs | labvēļa | labvēļu |
| Datīvs | labvēlim | labvēļiem |
| Akuzatīvs | labvēli | labvēļus |
| Lokatīvs | labvēlī | labvēļos |
| Vokatīvs | labvēli | labvēļi |
Tulkojumi
- Englishwell-wisher, benefactor
- Русскийдоброжелатель, благодетель
- Українськадоброзичливець, благодійник
- Lietuviųgeradaris, palankusis