lietpratējsC2
lietvārds/lˈietprateːjs/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | lietpratējs | lietpratēji |
| Ģenitīvs | lietpratēja | lietpratēju |
| Datīvs | lietpratējam | lietpratējiem |
| Akuzatīvs | lietpratēju | lietpratējus |
| Lokatīvs | lietpratējā | lietpratējos |
| Vokatīvs | lietpratēj | lietpratēji |
Tulkojumi
- Englishexpert, specialist, connoisseur
- Русскийзнаток, специалист
- Українськазнавець, фахівець
- Lietuviųžinovas, specialistas