mācītājsB2
lietvārds/mˈaːt͡siːtaːjs/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kas draudzē izpilda kulta darbības un ir starpnieks reliģisko zinību apgūšanā.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | mācītājs | mācītāji |
| Ģenitīvs | mācītāja | mācītāju |
| Datīvs | mācītājam | mācītājiem |
| Akuzatīvs | mācītāju | mācītājus |
| Lokatīvs | mācītājā | mācītājos |
| Vokatīvs | mācītāj | mācītāji |
Tulkojumi
- Englishpastor, minister, preacher
- Русскийпастор, священник
- Українськапастор, священник
- Lietuviųkunigas, pastorius