mērķētC2
darbības vārds/mˈeːrceːt/
Skaidrojums
Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
Locījumi
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | mērķēju | mērķējam |
| 2. persona | mērķē | mērķējat |
| 3. persona | mērķē | mērķē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | mērķēju | mērķējām |
| 2. persona | mērķēji | mērķējāt |
| 3. persona | mērķēja | mērķēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. persona | mērķēšu | mērķēsim |
| 2. persona | mērķēsi | mērķēsiet / mērķēsit |
| 3. persona | mērķēs | mērķēs |
- Nenoteiksmemērķēt
- Pavēles izteiksmemērķē
- Pavēles izteiksmemērķējiet
Tulkojumi
- Englishto aim, to target
- Русскийцелиться, нацеливать
- Українськацілитися, націлювати
- Lietuviųtaikytis, nukreipti