magsC2
noun/mˈaɡs/1. declension · masculine
Translation
magician, magus
Definition
A person who practices magic; a sorcerer; a soothsayer.
Latvian original
Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; zintnieks.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | mags | magi |
| Genitive | maga | magu |
| Dative | magam | magiem |
| Accusative | magu | magus |
| Locative | magā | magos |
| Vocative | mag | magi |
Translations
- Русскиймаг
- Українськамаг
- Lietuviųmagas