mantaB1
noun/mˈanta/4. declension · feminine
Translation
belongings, property, possession
Definition
That to which one has full rights of possession, use and disposal; that (the totality of things) which belongs to someone, to which someone has rights of possession, use and disposal; property (1).
Latvian original
Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; tas (lietu kopums), kas kādam pieder, uz ko kādam ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašums (1).
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | manta | mantas |
| Genitive | mantas | mantu |
| Dative | mantai | mantām |
| Accusative | mantu | mantas |
| Locative | mantā | mantās |
| Vocative | manta | mantas |
Translations
- Русскийимущество, вещи
- Українськамайно, речі
- Lietuviųturtas, manta