metālsB1
noun/mˈetaːls/1. declension · masculine
Translation
metal
Definition
A substance characterized by certain physical properties, usually good electrical conductivity, thermal conductivity, malleability, a specific luster.
Latvian original
Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | metāls | metāli |
| Genitive | metāla | metālu |
| Dative | metālam | metāliem |
| Accusative | metālu | metālus |
| Locative | metālā | metālos |
| Vocative | metāl | metāli |
Translations
- Русскийметалл
- Українськаметал
- Lietuviųmetalas