meteorītsC2
lietvārds/mˈeteoriːts/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | meteorīts | meteorīti |
| Ģenitīvs | meteorīta | meteorītu |
| Datīvs | meteorītam | meteorītiem |
| Akuzatīvs | meteorītu | meteorītus |
| Lokatīvs | meteorītā | meteorītos |
| Vokatīvs | meteorīt | meteorīti |
Tulkojumi
- Englishmeteorite
- Русскийметеорит
- Українськаметеорит
- Lietuviųmeteoritas