miteklisC2
noun/mˈiteklis/2. declension · masculine
Translation
dwelling, abode, lair
Definition
That (for example, a building, a room, a part of it) which (people) use for living, as a place of residence; a dwelling.
Latvian original
Tas (piemēram, celtne, telpa, tas daļa), ko (cilvēki) izmanto dzīvošanai, par dzīvesvietu; mājoklis.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | miteklis | mitekļi |
| Genitive | mitekļa | mitekļu |
| Dative | miteklim | mitekļiem |
| Accusative | mitekli | mitekļus |
| Locative | miteklī | mitekļos |
| Vocative | mitekli | mitekļi |
Translations
- Русскийжилище, обиталище
- Українськажитло, оселя
- Lietuviųbūstas, buveinė