muižnieksC1
lietvārds/mˈuiʒnieks/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Zemes īpašnieks, kam pieder muiža; persona, kas pieder pie muižniecības.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | muižnieks | muižnieki |
| Ģenitīvs | muižnieka | muižnieku |
| Datīvs | muižniekam | muižniekiem |
| Akuzatīvs | muižnieku | muižniekus |
| Lokatīvs | muižniekā | muižniekos |
| Vokatīvs | muižniek | muižnieki |
Tulkojumi
- Englishnobleman, landlord, squire
- Русскийпомещик, дворянин
- Українськапоміщик, дворянин
- Lietuviųdvarininkas, bajoras