neapmierinātībaC1

noun/nˈeapmierinaːtiːba/4. declension · feminine

dissatisfaction, discontent

Definition

A feeling, a negative experience, an emotional state caused by unfulfilled aspirations, needs, desires.

Latvian original

Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.

Inflections

	sg.	pl.
Nominative	neapmierinātība	neapmierinātības
Genitive	neapmierinātības	neapmierinātību
Dative	neapmierinātībai	neapmierinātībām
Accusative	neapmierinātību	neapmierinātības
Locative	neapmierinātībā	neapmierinātībās
Vocative	neapmierinātība / neapmierinātīb	neapmierinātības

Translations

Synonyms