oreolsC2
lietvārds/ˈoreoːls/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | oreols | oreoli |
| Ģenitīvs | oreola | oreolu |
| Datīvs | oreolam | oreoliem |
| Akuzatīvs | oreolu | oreolus |
| Lokatīvs | oreolā | oreolos |
| Vokatīvs | oreol | oreoli |
Tulkojumi
- Englishaureole, halo
- Русскийореол
- Українськаореол
- Lietuviųaureolė, spindulių vainikas