pārstāvisA1
noun/pˈaːrstaːʋis/2. declension · masculine
Translation
representative
Definition
A person who represents the official or public interests, activities (of an individual person, an organization, etc.); a person who is authorized by a legal subject to act on its behalf.
Latvian original
Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | pārstāvis | pārstāvji |
| Genitive | pārstāvja | pārstāvju |
| Dative | pārstāvim | pārstāvjiem |
| Accusative | pārstāvi | pārstāvjus |
| Locative | pārstāvī | pārstāvjos |
| Vocative | pārstāvi | pārstāvji |
Translations
- Русскийпредставитель
- Українськапредставник
- Lietuviųatstovas