pārtraukumsB2
lietvārds/pˈaːrtraukums/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Stāvoklis, kad (noteiktu laikposmu) ir pārtraukta kāda darbība, norise.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | pārtraukums | pārtraukumi |
| Ģenitīvs | pārtraukuma | pārtraukumu |
| Datīvs | pārtraukumam | pārtraukumiem |
| Akuzatīvs | pārtraukumu | pārtraukumus |
| Lokatīvs | pārtraukumā | pārtraukumos |
| Vokatīvs | pārtraukum | pārtraukumi |
Tulkojumi
- Englishbreak, interruption
- Русскийперерыв
- Українськаперерва
- Lietuviųpertrauka